Par to skaļi apkārt nerunā, bet tas notiek. Bieži tas izjauc laulību un noved naidā laulātos. Mēs uzdodam jautājumu – vai ir iespēja pēc sānsoļa laulībā pilnībā piedot un palikt kopā? Vai pēc piedzīvotās nodevības ir iespējams atjaunot uzticību laulātajam par visiem 100%? Atbild Mazirbes rekolekciju centra vadītājs, LELB mācītājs Kārlis Irbe.

“Vai ir iespējams tam, kurš ir ievainots, sāpināts un pievilts, atkal 100% uzticēties otram, kurš viņu ir pievīlis? Šis ir ļoti būtisks, lai arī ne viegls jautājums. Mana atbilde ir – jā, tas ir iespējams! Tomēr tas prasa ieguldīšanos no abām pusēm. Pusei, kura ir kritusi, tas prasa apzināties, ka viņam ir jāpieliek divtik pūles, lai otra – ievainotā puse justos droši, ka šādas lietas neatkārtosies,” atbild Mazirbes rekolekciju centra vadītājs, LELB mācītājs Kārlis Irbe. Viņš piebilst, ka tas parādīsies tajā, vai viņš jutīsies mīlēts, cienīts un svarīgs otra dzīvē gan vārdos, gan darbos.

Savukārt, otrai pusei, kura ir ievainota, svarīgi apzināties, ka var nākt virsū baiļu domas un vēlme otru kontrolēt un pārbaudīt, bet “tas avots nav no labā”. K.Irbe nedaudz paskaidro Bībelē rakstīto – “Kā apustulis Jānis raksta, ka bailēs ir mokas, bet pilnīgā mīlestībā neesot vietas bailēm. Mēs, cilvēki, ar savu grēcīgo dabu ikdienā tajā esam kaut kur pa vidu. Ne mēs pilnīgi mīlam, ne pilnīgi ļaujamies bailēm. Saprotot, ka baiļu avots nav no labā, ir svarīgi apzināti tam pretoties un likt uzticību pirmajā vietā. Svarīgi ir otram apliecināt, ka tu uzticies. Te man nāk prātā apustulis Pēteris, kurš pievīla To, kuru visvairāk mīlēja – Savu Kungu Jēzu Kristu. Šis Bībelē aprakstītais notikums daudziem ir zināms, kur viņš Jēzu trīs reizes aizliedza, un tad dzirdot, ka gailis trīs reizes nodzied, saprata to un sāka rūgti raudāt. Mazāk mēs runājam par to, kas sekoja pēc tam, kad bija augšāmcelšanās. Tur Jēzus viņam (Pēterim) trīs reizes jautā – vai tu Mani mīli? Un būtiskais bija tajā, ka Viņš ne tikai ļāva viņam to apliecināt, bet pēc katras Pētera atbildes Viņš teica – gani Manas avis. Jēzus apliecināja un parādīja to, ka par spīti tam, ka Pēteris ir bijis neuzticīgs, Viņš Pēterim piedeva un uzticējās,” tā K.Irbe.

Mācītājs aicina caur šo stāstu ieraudzīt, ka, lai arī esam vāji un pat nespējam pilnībā kādreiz piedot un spēt uzticēties, tomēr rast šo spēku to censties izdarīt. Un ja mēs otrā, kurš mums ir nodarījis pāri un ir sāpinājis, ieraugām patiesu nožēlu un vēlmi laboties, kāpēc gan mēs lai nerīkotos līdzīgi, kā ir aprakstīts notikumā ar Pēteri.

“Tu biji mans vīrs un esi mans vīrs. Tu biji mana sieva un esi mana sieva. Par spīti, ka ir bijis šāds kritiens. To arī aicinu apliecināt otram. Protams, ir vajadzīgs laiks, lai uzticēšanās atjaunotos. Kā jau minēju – jā, tas ir iespējams, bet lai tas notiktu, ir jābūt ieguldījumam no abu puses. Un ja to abi darīs, augļi neizpaliks.” (Kārlis Irbe)