Kuras ir īstās kāzas – tās, kuras noslēdz baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā (jeb zagsā)? Šādu jautājumu uzdevām luterāņu mācītājam Robertam Otomeram. Viņš skaidro, ka īstās kāzas var būt abās pieminētajās vietās. “Luters bija gatavs savā laikā laulības nodot pat pilnībā valsts pārziņā. Dieva priekšā vīrs un sieva ir gan tie, kas precas baznīcā, gan zagsā. Vienīgā atšķirība starp baznīcu un zagsu ir tā, ka baznīcā cilvēki vēlās arī Dieva svētību un aizlūgšanu, bet zagsā cilvēkiem visbiežāk tas nav svarīgi. Tomēr arī tiem, kas reiz apprecējušies zagsā, nākot pie ticības, vienmēr ir iespēja lūgt pēc Dieva svētības, dodoties uz baznīcu savu laulību iesvētīt,” norāda mācītājs.

Kāzām jābūt klātienē, ne virtuāli

Jautājām arī, ko mācītājs domā par dažviet pasaulē popularitāti ieguvušo kāzu formātu – virtuālajām kāzām. Roberts saka godīgi, ka nevar iztēloties, kā pirms 18 gadiem, kad pats laulājās, būtu varējis apsvērt domu par precēšanos attālināti vai ka kāds no viņa bērniem šodien gribētu teikt “jā” vārdu šādā veidā…

”Diez kāda varētu būt motivācija precēties virtuāli? Cilvēki taču precas, lai būtu kopā, ilgojās būt kopā, un precas, lai kopā baudītu arī laulības gultas priekus. Vai tiešām tie, kas grib precēties virtuāli, negrib būt kopā fiziski, bet tikai virtuāli? Kad es precējos, man ļoti gribējās būt kopā ar savu nākamo sievu un turklāt to nosvinēt kopā ar ģimeni un draugiem. Es negribētu neko no tā darīt virtuāli,” atzīst luterāņu mācītājs, pieļaujot domu, ka pārus domāt par precēšanos virtuāli varētu mudināt lielā dzīves dārdzība…

Viņaprāt, kāzām klātienē ir liels spēks un nozīme. Pirmkārt, kāzas norāda uz abu pieaugušo cilvēku nopietnību. “Tas neizklausās nopietni, ja pāris grib sarakstīties attālināti. Turklāt klātienē ir iespēja svinēt un priecāties kopā ar dzīves svarīgākajiem cilvēkiem. Laulībās ir liels prieks par to, ka divi cilvēki viens otru ir atraduši un grib kopā pavadīt mūžu, veidot ģimeni, lūk, tieši tas ir jāsvin,” norāda mācītājs, sakot, ka laulības ir nopietna liecība arī visiem tuviniekiem, vecākiem, brāļiem un māsām, ka attiecības ir nopietnas.

“Zinu gadījumus, kur vecāki grauž savas meitas dzīvesbiedru, ar ko viņa nav precējusies, un viņi tā arī saka: viņi abi nav precējušies, un tas nav nopietni, mūsu meitai tas vīrietis neder… Bet kad apprecas, tad radinieku attieksme uzreiz mainās.”

Kad esi pārliecināts, ilgi nedomā

Par vienu no virtuālo kāzu minētajiem “ieguvumiem” – ka tās ir finansiāli lētākas, R.Otomers saka: “Neviens jau nav teicis, ka kāzas obligāti jātaisa dārgas un ar lielu ballīti. Vienmēr viss jāskatās pēc pašu iespējām un vēlmēm. Patiesībā pašas lētākās kāzas var noorganizēt pa 14 eiro! Jo tieši tā ir summa, kas ir valsts obligātā nodeva par kāzām, un viss pārējais ir izvēles lieta. Var iztikt gan bez daudziem viesiem, gan ballītes, gan pat īpašām kāzu drēbēm, vienkārši apģērbjoties skaistākajās drēbēs, kas skapī ir. Var pat iztikt bez zelta gredzeniem, tos aizvietojot ar ko citu,” radoši aicina domāt mācītājs. Viņš arī iedrošina jaunos pārus par kāzām domāt pēc iespējas ātrāk, negaidot lielus izveidotos nākotnes uzkrājumus.

“Manuprāt, labākais ir precēties pēc iespējas ātrāk, kad ir skaidrs, ka gribēsies ar otru cilvēku pavadīt kopā mūžu. Tad var rīkot tik lielas svinības, cik rocība tajā brīdī atļauj, neņemot nekādus kredītus.”

Roberts ar savu sievu Agritu apprecoties, sarīkojuši palielas, tomēr ne pārlieku dārgas kāzas. “Mums tās bija pusgadu pēc pirmā randiņa un bez nekādiem kredītiem. Mūsu kāzas iesākās lauku baznīcā, kas atradās manas sievas dzimtajā ciematā, un mielasts turpinājās vietējās skolas ēdnīcā, kas bija izpušķota ar meijām. Tā mēs pa lētām naudām kopā ar vecāku atbalstu varējām sapulcināt ap 60 tuvāko cilvēku. Bija ļoti mīļi un jautri,” atceras Roberts, kurš ar Agritu tieši pēc mēneša svinēs jau 18. kāzu jubileju un to darīs kopā ar saviem 9 bērniem!