Tā ir gaužām interesanta pieredze, kad tas notiek ar kādu mums blakus vai arī ar pašiem. Vēlme smaidīt, darīt naivas, pat muļķīgas lietas, spēja būt motivētiem un runāt tikai labu par to īpašo personu mūsu dzīvē, justies kā 2 cm virs zemes, neskatoties uz to, ka ir auksta ziema vai pat pelēks rudens. Šķiet, ka laimes hormoni rodas paši no sevis un vēl tik daudz, ka varētu padalīties vai uzkrāt.

Pastāv interesanti pētījumi, kas apliecina un parāda, cik ļoti iemīlēšanās fenomens starp diviem cilvēkiem ir lielā mērā ķīmisks process, kas notiek katra ķermenī. Un vecākās paaudzes biežāk lietotie termini ”neprātīgi iemīlējies” vai “iemīlējies līdz ausīm” visai precīzi apraksta to, kas notiek ar cilvēku. Noteikti paši esam piedzīvojuši to sajūtu, ka esam gatavi darīt pat lietas, ko racionālais prāts nepieļautu nekad. Var teikt, ka mūsos viss, pat prāts zaudē kontroli un – ir iemīlējies.

Kāpēc laulātajiem šodien gaidot mājās savu laulāto vai gatavojoties uz randiņu vairs nelido tie agrāk justie tauriņi? Un kurp dodas šie tauriņi, kas mūsos virpuļo tieši iemīlēšanās laikā? Jūs arī esat šo jautājumu uzdevuši? Varbūt jums pat licies, ka kaut kas pietrūkst, jo vairs ar savu laulāto nav šīs sajūtas. Varbūt pat iezagusies doma par to, ka vairs nav īstā mīlestība un ir jāskatās uz citu pusi, lai atkal izjustu šo kņudoņu pakrūtē? Mēs paši šo jautājumu esam sev uzdevuši. Šobrīd esam pilnīgi mierīgi, jo esam sapratuši, ka mīlestība ir pārgājusi citā līmenī un tie agrākie tauriņi tik augstu vienkārši vairs nesniedzas.

Kā raksta laulību konsultants, daudzu grāmatu autors Gerijs Čepmens, šīs tirpas ir svarīgas, tomēr tās nav pietiekams pamats veiksmīgai laulībai.

“Es nesaku, ka vajadzētu precēties bez “tirpām”, šīs siltās, satraucošās sajūtas, kas uzdzen zosādu, apziņa, ka tu esi pieņemts, un pieskārieni, kas izraisa patīkamu kņudoņu, ir kā ķirsīši uz saldējuma tortes. Tomēr ar ķiršiem vien nekāda saldējuma torte nesanāk,” savā grāmatā “Kaut es to būtu zinājis pirms kāzām” raksta Čepmens.

Viņš skaidro, ka iemīlēšanās ir ļoti spēcīgas un nepārvaramas emocijas, taču tā mainās, un pacilātība izplēn. Pētījumi mums parāda, ka šis iemīlēšanās posms vidēji ilgst 2 gadus. Tas nenozīmē, ka mīlestība pēc šiem gadiem pazūd, nē, tas liecina, ka šo pacilātības stadiju vienkārši nomaina nākamais mīlestības posms. To var dēvēt par apzinātās mīlestības posmu. Un tieši tajā ir jāsāk ieguldīt vairāk darbs pie attiecībām. Tas, kas kādreiz nāca viegli, tas tagad iegūst pieraduma, apnikuma vai pat aizkaitinājuma nokrāsu. Tas viss liecina, ka mēs vienkārši iepazīstam labāk otru un viņš ļauj arī mums iepazīt sevi. Mūsos ienāk citas emocijas, nostiprinās citas attieksmes. Un tas viss ir pareizi, jo mēs attīstāmies!

Latvijā praktizējošais psihoterapeits Kaspars Bērziņš savā FB vietnē komentē “Ar laiku nokrīt rozā brilles, un reālais cilvēks vairs nemaz tik ļoti neatbilst savam ideālajam tēlam, mums sāk šķist, ka „viņš ir mainījies” vai mūs „piemānījis”. Vārdu sakot, „viņš vairs nav tāds, kāds bija”. Šis ir dabisks process, kas notiek pilnīgi visiem. Ja tas, kas palicis pēc ilūziju zaudēšanas, ir nenozīmīgs, tad to var viegli nomainīt – cilvēki parasti izšķiras.”

Kas šajā dabiskajā procesā notiek, kas nokauj tauriņus? Visvairāk jūs minējāt ikdienas rutīnu, pieradumu pie otra, risināmās problēmas, nepiepildītos sapņus, aizvainojumu, kas ienāk. Arī Čepmens apraksta savu pieredzi, ka tad, kad emocionālā jūsma noplaka, viņam pat mācās domas, ka apprecējis nepareizo sievieti, jo, ja būtu bijusi īstā, sajūsma nebūtu noplakusi. Tikai ar gadiem un pieredzi, viņš nonāca pie secinājuma, ko māca šodien pāriem, ka pastāv divi mīlestības etapi. Nav jābēdā par to, ka pirmais izgaist, jo jūs vienkārši esat nākamajā, kur nu ir jāsāk strādāt. Tātad, ja vairs nejūtat šos agrākos tauriņus, tas neliecina, ka mīlestība ir pagaisusi. Tas nozīmē, turpiniet strādāt pie savām attiecībām, neatstājiet novārtā sevi. Rūpējoties par sevi, izskatu, apģērbu un attīstību, jūs arī savam laulātajam dosiet signālu, ka viņš jums ir svarīgs. Kad jūtamies savam laulātajam svarīgi un nozīmīgi, daudzi simptomi, piemēram, bezmērķīgums, motivācijas trūkums un grūtsirdība var izzust. Sviniet apzinātās mīlestības etapu, jo labā ziņa ir – viss ir dots, lai tā būtu krietni ilgāka par “divu gadu tauriņu posmu”.

Ko saka laulātie?

Taureņi vispār nedzīvi ilgi, ja nu vienīgais tiem tiek radīta speciāla vide. Bet domāju, ka cilvēkam lielākā kļūda ir tajā, ka otru uztver kā savu iegribu apmierinātāju, nevis kā cilvēku kuram kalpot un dot, bet ņemt. Un tas ir visās jomām, gan seksā, gan laikā veltīšana uzmanībai, gan kopīgām interesēm, kas izrādās atšķirīgas. Un vispār izrādās, ka otrs nemaz nav tas ko gribēji satikt un ar ko gribēji dzīvot visu mūžu. Problēma ir vilšanās savā iedomu pasaulē. Tu biji gaidījis, ko citu un taureņi aizlido, reizēm ar visiem čemodāniem. Gints & Kristīne Bernecki

“Tauriņu, laiks, eiforija, rozā briļļu laiks un patīkamo emociju laiks reiz beidzas….,tad sākas laulības būvēšana. Pēc kāda laika pienāk pārbaudījuma laiks, ko daudzi neiztur, jo Dievs pārbauda laulības būvniecības pamatus un materiālus. Viss nederīgais lūzt un brūk. Daudziem mūsdienās patīk tas nedaudz eiforiskais laiks un pacilājošā sajūta pāris cm no zemes, kur emocijas ņem lielu virsroku. Tik cilvēki ir piemirsuši, ka emocijas ir pagaidu stāvoklis.” Mareks Bukovskis

Ikdienas rutīna, problēmas nokauj “tauriņus” vēderā un arī iztēlošanās un iedoma rozā brilles. Ikdienišķās problēmas, nepiepildīti sapņi, cerības, ilgas pēc kaut kā – tas viss paņem “tauriņus”. Linda Saktiņa Plūme

Ikdiena pārņem taureņus. Tas nav nekas slikts, būtu traki, ja vēders sarautos čokurā jau vairāk kā 10 gadus katru reizi ikdienā ieraugot vīru. Manuprāt, vienas no labākajām zālēm rutīnai ir jokošanās. Nav ko dzīvot pagātnē, ilgojoties pēc pirmatnējiem taureņiem. Zināms taureņefekts ir tad, ja divatā kaut kur aizdodas. Bet tie nekad neilgst ne gadu vai divus. Ir jānovērtē jaunās attiecību kvalitātes. Inguna Kečko

Manuprāt, tas ir normāli, ka pirmās iemīlēšanās sajūtas, emocijas pāriet. To vietā iestājas kas stabilāks – mīlestība, kas nav atkarīga no emocijām. Bet jā, es savā vīrā mēdzu ik pa laikam atkal iemīlēties no jauna. Un tās atkal ir foršas sajūtas, bet ne jau uz tām balstās laulība. Tās ir kā saldumi ikdienā. Visu dienu no tiem pārtikt nevar! Linda Žvinkle

Es domāju, ka nevis rutīna tos nokauj, bet mēs paši kaut kā tai piezogoties, ļaujam tauriņiem lidot prom un dodam tiem brīvbiļeti uz pārējo pasauli. Judīte Ozoliņa

Es nezinu, kāpēc tie pazūd! Minējums, parādās pieradums, ikdiena, tu esi kopā ar otru un nekas nespēj tevi pārsteigt! Bet, ko vēl gribu teikt, tie tauriņi parādās arvien no jauna, vismaz mūsu laulībā! Mēs ar vīru kopā esam jau 18 gadus, no tiem 11 precējušies, un es joprojām iemīlos savā vīrā no jauna, un arvien vairāk. Karīna Liepiņa

Tauriņu pazušana ir normāls un neizbēgams attiecību transformēšanās turpinājums, ja grib meklēt turpinājumu. Vita Beinerte

Ja cilvēks skrien tikai pēc tauriņiem, tie aizlido, un tu paliec viens. Tauriņi jau nav mīlestība. Tauriņi ir īslaicīgs emocionāls uzbudinājums – pirmo reizi uz skolu, pirmo reizi ceļojumā, pirmo reizi iemīlies, pirmo reizi uz skatuves utt. Ja nav Dieva mīlestības, tad var kļūdaini domāt, ka jāskrien pēc tauriņiem. Mums tapa tāds piemērs – ja mēs apzīmētu tauriņus ar 10 eiro un Dievu ar 1 miljonu. Tad sanāktu – kad nav naudas (Dieva) – tad 10 eiro (tauriņi) liekas liela nauda. Kad tev ir 1 miljons (Dieva mīlestība) – tad 10 eiro (tauriņi) liekas sīkums.

Vēl ienāca prātā salīdzinājums par tauriņiem un upi. Arī dabā tauriņi lidinās apkārt un ir grūti tos noķert, turpretī upē (Dieva mīlestībā) tu iekāp un esi apņemts, atspirdzināts, stiprināts nepārtraukti. Paliksim tai upē, kurai dažkārt lido garām kāds tauriņš, svinēsim un baudīsim Dievu un viens otru. Leida Ozolina Kaspara