Kad mainās darbi un kontinenti

Zanda atzīst, ka pieņemt pārmaiņas, būt līdzās vīram visvairāk ir palīdzējusi kāzu dienā dotā solījuma apzināšanās. Tas gan nav pieklusinājis viņā iekšēji urdošos jautājumus – kā realizēt sevi, ko iesākt ar sevi, kad jāpārceļas uz citu kontinentu, tikai lai būtu līdzās vīram viņa izaugsmes ceļā. Thiago spriež, ka agrāk šādi jautājumi tik bieži netika uzdoti. “Mūsu vecvecāki tik daudz ar tādām lietām nesaskārās. Sieva bija mājās, vīrs devās darbos, bet mūsu sabiedrība ir citādāka, kur arī sievām nākas doties strādāt vai arī viņa to ļoti vēlas darīt. Līdz ar to viņai ir divi darbi – rūpes par ģimeni, vīru, bērniem un mājām, kā arī viņas pašas darbs. Uzskatu, ka tām pirmajām minētajām rūpēm tieši sieviete ir vairāk radīta kā vīrietis. Tieši sieviete vairāk rūpējas par mājām, vīrietis to nekad nedarīs tādā mērā, kā to paveic un izjūt sieviete,” saka Thiago.

Abi attiecību sākumā pat iedomāties nevarēja, kur vedīs viņu izaugsmes ceļš un karjeras virzieni. “Mans vīrs ir futbola treneris un atzīstu, ka jautājumos, kā viņu vislabāk atbalstīt, atbildes nākušas caur dažādām kļūdām un sāpīgām pieredzēm. Viņa profesija ietver sevī krasas un arī negaidītas biežas pārmaiņas. Mainās klubi, amati, valstis, kurās dzīvojam un pat kontinenti. Man tas ir bijis liels izaicinājums. Pirms laulībām mans iedomātais dzīves modelis atradās kādā no Latvijas mazpilsētām.

Un tikai mans laulību dienā dotais solījums ir palīdzējis pārmaiņas pieņemt un mācīties būt šai miera ostai un atbalstošajam plecam, kāds Thiago bija nepieciešams. Jo es kāzu dienā solījos būt un mīlēt viņu ne tikai par to, kāds viņš bija tajā dienā, bet arī tādu, kāds viņš būs pēc 10 vai 20 gadiem. Viņa karejras lielie lēcieni ir bijuši visspilgtāk tieši pēdējo piecu gadu laikā. Tad arī manī modās šis grūtais jautājums – bet kā tad ar mani un manām vēlmēm un fantāzijām, ka mana zeme ir mana Latvija?

Izrādījās, ka tieši viņa karjera ir mana iespēja savu solījumu praktizēt,” stāsta latviešu meitene Zanda un bilst, ka to darīja pat caur lielām asarām.

Kad sieva nevis burkšķ, bet uzsmaida

Otra lieta, kā sieva var atbalstīt savu vīru, ir uzzinot, kuras patiešām ir viņa vajadzības. “Mums par to bija sarunas. Ir viegli ieiet standartizētos priekšstatos, ka, piemēram, vīrietim vajag tikai labi paēst un mīlestību. Tomēr vajag viņam pašam arī pajautāt, kas ir tas, kas tev vajadzīgs, kad, piemēram, atnāc mājās? Izrādās Thiago atklāja man, ka atbalstu izjūt ne tikai caur to, ka es “turu buru” mājās, bet arī brīdī, kad viņu sagaidu, pasmaidu un samīļoju. Man tas patiešām bija jaunums, to uzzinot!

Tā arī mācījos savā laulībā otru likt pirmajā vietā un caur to piedzīvoju, ka kādas iestrēgušās lietas pat atrisinās it kā pašas no sevis. Thiago sāka ieraudzīt to, kas mājās ir jāizdara, bet ko agrāk nebija pamanījis vai ievērojis.”

Pats Thiago norāda, ka ierodoties mājās, svarīgākais ir miers, kurā negribas pat ienest darba problēmas. Vīram ir svarīgi spēt pārslēgties un mājās sajust mieru. “Es jūtos labi, ja pat vēlu pārnākot, mana sieva mani sagaida ar smaidu, apskauj, noskūpsta un pavaicā, kā man iet. Tad es jūtos kā mājās. Tieši tā sievas spēja ir liels emocionālais atbalsts man. Vēl man svarīgi šķiet ir izvairīšanās no strīdiem. Kā jau minēju, vīram var būt darbā daudz problēmu, par kurām viņš nevēlas runāt un nevēlas ienest mājās. Ja darbā ir problēmas un strīdi un ja vēl jāķildojas mājās, tad tas ir briesmīgi,” uzskata Thiago.

Lai nebūtu strīdu, Thiago saka, ka ir jāprot pieņemt kompromisi. Arī tajā, lai sieva nebūtu pārslogota mājas solī. Abu laulībā vien uz vienas rokas pirkstiem var izskaitīt, cik reižu ir tā pamatīgi strīdējušies.

“Noslēpums ilgai laulībai un lielākais atbalsts ir sievas spēja radīt mieru un mīlēt vīru. Man patiešām svarīgākais ir brīdis, kad esam ar sievu kopā, kad esam mierā, nestrīdamies, jo mūsu mājas ir mūsu miera osta.”