Būvējot mūsu namu (laulību) uz stingra un skaidra pamata, mēs izturam dažādas vētras, konfliktsituācijas vai negaidītus atklājumus vienam par otru. Mēs sākotnēji mēdzam būt pat ieintriģēti attiecībā uz otra atšķirībām. “Viņš apbrīno viņas pieķeršanos darbam un atdevi mācībām, apbrīno viņas balss tembru, viņa ir sajūsmā par viņa gatavību klausīties un uzdot jautājumus, par viņa rūpēm pret draugiem…”

Tomēr ar laiku šīs īpašības var sākt mūs arī kaitināt. Un jo vairāk mēs pievērsīsim tām uzmanību, jo vairāk tās varēs mūs atsvešināt un beigās pat izšķirt. “Viņa ir darbaholiķe ar pārāk neciešamu balsi. Viņš pārlieku daudz laika pavada kopā ar saviem draugiem un ir pārlieku kontrolējošs…”

Laulības lielais izaicinājums ir, kā neļaut atšķirībām sagraut sākumā izveidotās attiecības? Kā otru godāt, cienīt, piepildīt viņa vajadzības un mīlēt, ja viņš palicis tik uzskatāmi kaitinošs un citādāks?

Mēs ticam, ka tā superlīme, kas tur mūs kopā, ir sākotnēji kopīgi radītais laulības pamats. Mums tas ir kopīga dzīves autoritāte un abu ticība Dievam un tajā balstītā atbildības sajūta arī vienam pret otru. Caur to esam mācījušies ieraudzīt, ka nevis otrs ir jāizmaina vai jānorok viņa atšķirīgums, bet jāiemācās tas laulībā pielietot kopīgajam mērķim – kopā līdz galam.

Labāk namu būvēt uz klints, kas vētras laikā paliek nesatricināma, nekā uz smiltīm, kuras vējš un ūdens var izskalot un sagraut visu, kas uz tām celts.
Četri jautājumi, ko iesakām savā starpā pārrunāt:

1. Kas bija tas, kas sākumā mūs vienu otram tā pievilka? Ko es tevī apbrīnoju? Ko tu manī ieraudzīji kā neatvairāmu un vērtīgu?
2. Kuras mūsu atšķirības ir palīdzējušas mūs pašus padarīt labākus un stiprākus? Kā laulātā atšķirīguma novērtēšana un pieņemšana mums ir palīdzējusi pieņemt citu cilvēku atšķirīgumu?
3. Vai ir kas tāds, ko savā ģimenē vislabāk vari izdarīt tu, un ar ko es vislabāk tieku galā?
4. Vai mums ir tāda viena nesatricināmā klints, uz kuras esam cēluši savu namu?